4 Comments

Atdzīšos, ka neesmu īpaši zinošos kriptovalūtas jomā, bet, kā jau daudzi no mums, esmu nedaudz par to interesējies. Es arī neizslēdzu varbūtību kādreiz iegādāties Bitcoin vai kādu citu šīs digitālās naudas vienību.

Pašreiz, šo rakstot, ir 2017. gada Novembra pirmā dekāde, un vispopulārākās kriptovalūtas Bitcoin vērtība attiecībā pret USD ir pārkāpusi $7000 slieksni. Bezjēdzīgi gavilēt vai vaimanāt šinī sakarā, bet, loģiski domājošs cilvēks sapratīs, ka kaut kad šim augšanas tempam ir jāapstājas un…

Jā, un jāsāk kristies līdz kaut kādam, samērā grūti prognozējamam, ciparam.

Šo frāzi neizdzēsu, tikai šodien manas domas ir mainījušās (4. Janvāris 2018). Ja ir vēlme, tad variet palasīt manā gpsnavigationsite  lapā (Eng)

Es negrasos tēlot spečuku un sākt kaut ko analizēt vai spriedelēt. Vēl stulbāk būtu tēlot baigo finanšu tirgus un tendenču ekspertu. Internets neapturami iekaro ikvienu dzīves sfēru un, interneta nauda, kura, kā viss tanī vidē, izpaužas kā nullītes un vieninieciņi, ir tikai un vienīgi loģisks maksāšanas veida attīstības posms.

Īstenībā mēs samērā ilgu laiciņu jau darbojamies ar naudu virtuāli. Gandrīz neviena mājsaimniece vairs neiet un namu pārvaldi ar maciņu un nestāv rindās, lai samaksātu par īri, gāzi vai elektrību. Klik, klik un piecās minūtēs esi apmierināts, ka virtuālais maciņš ir patukšojies un namu pārvaldes vai energomonopolkantoru barokļi paliek par kripatiņu resnāki. Gan jau tantuki arī uz turieni aizstaigā, lai, rindā stāvot, pārspriestu kaites, kaimiņus vai mazbērnu panākumus. Tas ir sava veida sociālais tīkls aci pret aci.

Lai nu galīgi nezinošie par Bitcoin un to maz brāļiem (nu vismaz uz pašreizējo momentu) būtu nedaudz kursā,

Kas tas ir?

Lūk, kādu kriptovalūtas definīciju es atradu internetā:

„Tā ir ar ierobežotu piekļuvi ieraksti datu bāzē, kuru neviens nevar izmainīt, neizpildot noteiktus nosacījumus.“

Nesaprotami? Droši vien. Arī man tas tā uzreiz ne visai pielēca un, lai iedziļinātos dažādās specifiskās niansēs, variet palasīt kaut vai manā gpsnavigationsite.com vienā no rakstiem.

Palika skaidrāk? Ja jā, tad labi, bet, lai nu detaļas šoreiz izpaliek.

Kāpēc tad Bitcoin un to atvasinājumi vai jaunpienācēji ir tik populārs šodien un, tā vien rādās, ka popularitāte tikai pieaugs arī turpmāk?

Manuprāt, galvenais ir tas, ka norēķināšanās notiek, tā saucamajā, P2P (peer to peer network) jeb latviski tas tiek definēts kā Vienādranga tīkls, veidā. Nu pavisam vienkāršoti, izpaliek trešā iesaistītā puse.

Tas ir apmēram tā ka, Jānis iedod Līgai 5 Bitcoinus un paraksta to ar personīgo kriptogrāfisko parakstu. Jāņa pīrs tiek nosūtīts tīklā pa taisno Līgas pīram bez jebkāda centralizēta servera starpniecības. Pēc noteikta laika sprīža šis darījums tiek apstiprināts. Pēc apstiprinājuma nekas vairs nevar izmainīt šo darījumu.

Apstiprinājumu veic tā saucamie racēji jeb „miner“, tas ir viņu darbs kriptovalūtas tīklā. Viņi atrisina kripto mīklu, uzliek „štempeli“ un izplata to tīklā. Racēji ir vienīgie, kuri var izdarīt apstiprinājumu.

 Katrs šāda mīkla jeb mezgls tiek pievienots datubāzei kļūstot par blokķēdes (blockchain) daļu. Maineri par šo darbu gūst labumu kaut kādas kriptovalūtas, piemēram Bitcoin, daļas izteiksmē.

Uzreiz var rasties jautājums, kā, bet tie racēji taču ir tā trešā puse un var piekļūt tavam dārgumam? Nevar. Nevar un viss.

Teorētiski par racēju var kļūt ikviens. Lai nebūtu bardaks un, tā kā šis ir decentralizēts tīkls un neeksistē nekādas uzraugošās institūcijas, tad, lai nodarbotos ar rakšanu (mining), ir radīti noteikti nosacījumi šim pasākumam. Tas galvenokārt attiecas uz samērā sarežģītas aparatūras un resursu (elektrība u.c.) piesaistīšanu. Šodien ar mining privātā veidā nodarboties kļūst arvien sarežģītāk un dārgāk, tāpēc daudzviet tiek izveidotas tā saucamās fermas, kur tiek iesaistīti milzīgi enerģijas un pārējie resursi. Pēc pēdējās informācijas Ķīnas mainingotāji ir aizņēmuši pusi no kopējā skaita, kas var radīt un jau rada neērtības citiem racējiem un pašam Bitcoinam kopumā.

Uzreiz var piebilst, ka internets ir pilns ar viltus peļņas piedāvājumiem iesaistoties mining procesā.

Vienkāršoti tas ir tā, ka tiek piedāvāts investēt naudu daž ne dažādās cloud mining (mākoņraktuves), bieži vien pievilinot it kā ar saules enerģijas izdevīguma iesaistīšanu, bet realitātē tas ir tīra veida uzmetiens. Nauda tiek savākta un pseido raktuve pēc pus gada izgaist. Nekādas atbildības un tiesas darbi nespīd, sveika Gauja, kā saka.

Varbūt visa šiverēšanās ap kriptovalūtu nav nekas cits kā tikai kārtējais bums?

 Nevaru prognozēt, bet jau tagad daudzi tirgus smagsvari kā Microsoft, Virgin Galactic, Amazon un virkne citu pieņem Bitcoin kā masāšanas līdzekli. Lielāku sarakstu var redzēt šeit. Pat mūsu AirBaltic esot opcija iegādāties aviobiļetes par Bitcoin.

Vai tas ir ievērības cienīgs rādītājs? Gan jā, gan ne visai. Kāpēc ne visai?

Īstenībā jau vispasaules finanšu tirgū nekas dikti ievērojams tas bitcoins nav. Bitcoina kapitalizācija (visu aktīvu tirgus vērtība) ir apmēram 200 miljardi dolāru. Tas ir pat 4 reizes mazāk nekā Microsoft vai 3x mazāk nekā Apple monstriem. Kaut gan, cik var saprast, tad kriptovalūtas kapitalizācijas vērtība ir samērā neviennozīmīgi nosakāms lielums un dažādi avoti to novērtē nedaudz atšķirīgi. Jebkurā gadījumā, tas pašreiz nevar ievērojami ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Pagaidām.

Es laikam aizpeldēju pa tālu no galvenās tēmas.

Vai man vajag zināt par kriptovalūtu un pat būt par btikoina ( lai neapvainojas citi kripto brālīši un māsiņas) maciņa turētāju?

Lai šoreiz izpaliek spriedelēšana par to kā, var pelnīt spekulējot, vai modernāk būtu, treidingot uz šīs naudiņas kursa svārstībām attiecībā pret USD vai EUR. Par mining vai rakšanu es jau minēju.

Vienā vārdā sakot, tad, JĀ.

Nezinu vai tā būs Nākotnes Nauda, bet vismaz manā dzīves laikā tas visticamākais būs efektīvs, ērts un drošs maksāšanas līdzeklis, un  resnā maka vai pat kredītkaršu turēšana nebūs tik būtiska.

Tuvāk pie realitātes.

Es, kā jau minēju, esmu nolēmis iegādāties Bitcoinu.

 Kā tad to praktiski var izdarīt?

Atkal talkā nāk Google. Vietu, kur piedāvā iegādāties bitkonus un citas kriptovalūtas, ir daudz. Biju dzirdējis par CoinMama.com, piereģistrējos un gribēju nopirkt, izmēģinājuma pēc bitcoin par 10 EUR, bet tik mazu daudzumu neakceptēja.

Tad mēģināju Blockchain.info. Tur arī nopirku par 10 EUR nelielu šķipsniņu 0.0015 no pašreiz tik treknā Bitcoin ar Visa kredītkarti. Ir iespēja ielādēt telefonā aplikāciju un sapārot ar Bitkoina Maciņu (Bitcoin Wallet). Visa procedūra neaizņem daudz laika, tikai varbūt nedaudz detalizētāka ir Bitcoin Wallet drošības uzstādījumu pareiza noformēšana.

Nu ko? Esmu pievienojies kriptovalūtas īpašnieku pulciņam ar veseliem 10 EUR, kas gan ir mainīgs lielums un šīs svārstības pat var novērot tiešsaistē. Kaut vai skatoties aifonā.

Nobeigumā tikai nedaudz par drošību.

Kā jau minēju, tad aizsardzība liekas samērā pamatīga, bet…

Bet, internets ir pilns ar ziņām par hakeru nozagtajiem bitcoiniem. Jā, tas tiešām tā ir. Man pat ir samērā privāts piemērs no paziņas Lielbritānijā. Viņš gadus piecus atpakaļ bija iegādājies 80 bitcoinus, bet pavisam nesen viņa virtuālais maciņš rādīja 0 atlikumu. Lai arī cik tas nebūtu sāpīgi, atgriezt bitcoin wallet saturu nav iespējams. Nekāda tiesa, banka, policija, pilnīgi nekas nevar to izdarīt. Tie ir uz visiem laikiem zuduši.

Eksistē vairāki Bitcoin Wallet veidi vai iespējas.

Tātad, kādi tad šie maciņi ir:

Web jeb tiešsaistes

Mobilie

Darba virsmas (desktop)

Aparatūras (hardware)

Papīra (skanējams kodiņš)

Smadzeņu (brain)

Multiparakstu (multisig)

HD

Šie maciņi satur jūsu bitcoinu Privāto Atslēgu (Privare Key), kura sastāv no ļoti garu numuru, burtu un ciparu kombinācijas, un ar tās palīdzību tiek nosūtīti bitconi citam cilvēkam. Tā ietver jūsu bitcoina slepenās koordinātes.  Īsāk sakot, tam, kurš zina šo slepeno atslēgu, ir piekļuve jūsu bitkoiniem.

Es nepārstāstīšu visas maciņu priekšrocības un trūkumus, tas ir lieliski izklāstīta šinī video. Pēc manām domām, visdrošākie ir HD maciņi. Tie ir kaut kas līdzīgs USB spraudnim vai ārējai atmiņai un maksā kaut kādas naudiņas, apmēram $30-$100.

 Visērtākais, manuprāt, ir mobilais maciņš, lai gan arī visai nedrošs. Nu mans desmitnieks gan diez vai būs hakeru intereses vērts.

Jebkurā gadījumā, ja vien maciņš kaut kādā veidā ir saistīts ar internetu, tad tā saturs var būt arī redzams negodīgām acīm. Tātad, ja grasāties turēt daudz bitcoinus, tad gan par drošību vajadzētu padomāt tā nopietnāk. Gribētāju un mācētāju, kā iebāzt virtuālos pirkstus jūsu kriptonaudas makā, par nožēlu, ir daudz.

Šis arī tā kā būtu mans, kā pilnīga iesācēja, kriptovalūtas un Bitcoin Wallet apskats vai ieskats. Informācija un dati pamatā ir skatīti interneta dzīlēs, un neredzu tur nekā peļama vai nosodāma. Neba jau LV augstskolās par to īpaši māca. Pieņemu, īstenībā esmu pārliecināts, ka pašmāju censoņi ir daudz zinošāki kriptonaudas niansēs.

Laipni lūgti izteikt savus pret, par, ieteikumus vai neprecizitātes. Ceru, ka dialogs var sanākt ražīgs, jo neviens mēs neesam visziņi, bet auglīga diskusija var dot pienesumu ikvienam.

Varbūt tiešām ir laiks tā nopietnāk padomāt par vismaz ikmēneša Bitcoin Maciņa papildināšanu, nu kaut vai galda krājkasītes vietā. Kaut gan, kas Zina?!